Teroru nomocītā Francija

Ir naivi domāt, ka sēžot mājās un neizejot ielās, mēs būsim pasargāti. Lai arī cik slikta varētu šķist dzīve Latvijā, paskatoties, kas notiek apkārt, tomēr paliek vieglāk ap sirdi. Jā, varbūt ekonomika mūsu valstī nav tā labākā un cilvēki nav tie pozitīvākie, taču ne dabas katastrofas, ne terora draudi mums nedraud un visticamāk arī nedraudēs.

Aizdomāsimies uz brīdi par cilvēkiem Francijā un Anglijā. Tur, jau pēdējos gadus imigrantu un ārzemnieku pieplūdums ir dubultojies. Nu, cilvēki vairs nemaz nevar atšķirt, vai cilvēks ir franču tautības vai iebraucējas. Tas pats, saprotams, arī darba zemē Anglijā.

Dodoties uz minētajām valstīm – Angliju un Franciju – bīstamības stāvoklis ielās, tāpat kā sabiedriskās vietās, ir acīm redzams. Policisti un militāristi uniformās, ar ieročiem rokās. Pārbaudes teju pie katras izejas un ieejas veikalos, stacijās un lidostās. Jāteic, ka paši cilvēki pie tā jau ir pieraduši.

Iedomājamies šādu situāciju (un nedod Dievs) mūsu pašu zemē, Latvijā. Tā kā latvieši ir pieraduši pie ikdienas steigas un saņemt visu laikus, liela daļa sabiedrības būtu pavisam nepamierināti, ja katru rītu Centrālajā stacijā viņus sagaidītu metāla detektors un policisti.

Atgriežoties pie drošības tēmas. Skaļākie un pēdējie teroristu incidenti notikuši ar transportlīdzekļu palīdzību. Pirms ilgāka laika Francijā, nolaupītais kravas furgons, kurš terorizēja iedzīvotājus un nu, pavisam nesen – līdzīgs scenārijs un iznākums Anglijā. Saprotams, ka šādiem notikumiem kļūstot arvien biežākiem, valdībai un valsts drošībai ir jādara viss nepieciešamais, lai novērstu šādus incidentus. Taču pats pēdīgākais ir tas, ka, lai arī kā valsts censtos, ir praktiski neiespējami paredzēt un novērst šādus nelaimes gadījumus.

No otras puses, šķiet nedaudz dīvaini, ka visi ļaundari, kuri paspējuši aizbēgt no notikumu vietām, teju pēc pāris stundām vai dienām, tiek atrasti un to dzīvokļi – pārmeklēti. Arī ziņas un dati par šiem cilvēkiem ir ievākti vairākās mapēs. Daži no tiem, arī viesojušies policijas iecirkņos. Taču vairāk kā par statusu “aizdomīga persona” šie cilvēki nesaņem.

Šis liek domāt, ka tomēr šādus terora aktus gan ir iespējams novērst. Pēc Francijas teroraktiem teātrī un uz ielām, jau pēc pāris stundām speciālo uzdevumu vienība pārmeklēja simtiem dzīvokļu un māju. Rezultātā tika atrasti vairāki, ar Islāma Valsti saistīti grupējumi, karogi, sarakstes un pat bruņojums. Tad rodas jautājums – ja par šiem cilvēkiem bija zināms jau krietni agrāk, kāpēc nekas netika darīts lietas labā? Kāpēc tad šie dzīvokļi un mājas netika pārmeklēti, pirms vairāki desmiti un pat simtu cilvēku aizgāja bojā?

Jā, teju katru aizdomās turamo policija nevar pārmeklēt un aizturēt, tas tiesa. Bet tāpēc katrā valstī ir izveidota tāda iestāde kā Valsts Drošības dienests, kura pienākumos ir nodrošināt kārtību un mieru konkrētajā teritorijā.

Secinājumi

Visupirms, pateiksimies, ka dzīvojam tādā mierīgā un klusā valstī, kā Latvija. Tajā pat laikā, aizlūgsim un vēlēsim labu Francijas, kā arī Anglijas iedzīvotājiem, šajos grūtajos laikos. Neviens nav pasargāts no nelaimes. Neviens nevar zināt, kad tā no stūra uzglūnēs. Tāpēc arī naivi un muļķīgi būtu domāt, ka drošākā vieta ir mūsu pašu mājas. Nevajag noslēgties un baidīties. Mēs joprojām varam pilnvērtīgi dzīvot un baudīt dzīvi, taču ar vienu nosacījumu – acīm un ausīm ir jābūt nemitīgi vaļā. Jābūt uzmanīgiem un gudriem. Veiksmes…