Kur lēti aizbraukt nedēļas nogalē

Mūsdienās bieži vien aviokompānijas piedāvā dažādus lētus lidojumus. Ir diezgan viegli aizbraukt lētā un labā ceļojumā. Turklāt ceļojums nedēļas nogalē nebūs diez ko dārgs, jo tas ir diezgan īss. Protams, viss atkarīgs arī no tā, uz kurieni izvēlēsieties braukt un kāda veida atpūta tā būs. Iepērkoties vien var iztērēt kaudzi naudas. Šādam ašajam ceļojumam nevajag ņemt atvaļinājumu vai atprasīties no darba – piektdienas vakarā aizbrauc un jau pirmdien var atkal iet uz darbu. Ja iekrīt kāds sarkanais datums, tad nedēļas nogali var par dienu vai divām pat pagarināt. Var aizlidot uz Bulgāriju – lidojums izmaksā sākot no 270 eiro abos virzienos. Savukārt viesnīca Bulgārijas pilsētā Burgasā izmaksā vidēji 50 eiro par nakti (mājaslapa Ukrainā). Un restorānā divi cilvēki var paēst par kādiem 20 eiro. Ko gan tur darīt? Izbaudīt nedēļas nogali un atpūsties. Ja ir vēlme doties kaut kur tuvāk, tad var aizbraukt, piemēram, uz Poliju, Gdaņsku. Lidojums uz Poliju būs lētāks – ap 120 eiro turp – atpakaļ. Taču pārējās izmaksas aptuveni tādas pašas – viesnīca ap 60 eiro par nakti un maltīte restorānā ap 24 EUR. Gdaņska ir viena no skaistākajām Eiropas ostu pilsētām. Šajā pilsētā ir brīnišķīga vecpilsēta, kā arī 20 minūšu attālumā atrodas Sopota – kūrortpilsēta, kas piedāvā dažādas izklaides. Var doties arī uz Vāciju, piemēram, Frankfurti. Lidojuma cena salīdzinoši zema – ap 130 EUR, taču pārējais būs nedaudz dārgāks. Viesnīca izmaksās ap 120 EUR, un paēst restorānā varēs par 50 EUR. Frankfurte ir interesanta ar to, ka tur ļoti tuvu atrodas gan vecpilsēta, gan debesskrāpji. Ir iespēja apmeklēt dažādus interesantus muzejus vai zoodārzu. Var iemēģināt arī Londonu. Akciju laikā iespējams iegādāties salīdzinoši lētas aviobiļetes. Protams, Londona arī ir diezgan dārga pilsēta. Piemēram, ja Bulgārijas krodziņā 0,5l alus maksā ap 1 EUR, tad Londonā tāds pats alus maksās ap 5 EUR. Ja ir vēlme pēc vēl dārgākas valsts, tad var doties uz Norvēģiju. Tur tas pats alus izmaksās jau vairāk kā 8 EUR. Ja lidojuma biļetes var iegādāties salīdzinoši lēti – ap 100 EUR, taču viesnīca būs jau 250 EUR nauda un maltīte restorānā ap 80 EUR. Taču Oslo ir burvīga pilsēta ar daudz labiem un interesantiem apskates objektiem, piemēram, vikingu muzejs, Akešhūsas cietoksnis vai karaļa pils. Vēl no dārgā gala var izvēlēties Islandi – burvīgu, bet dārgu valsti. Šeit jau tas pats 0,5l alus maksās vairāk kā 9 EUR. Ja divatā gribēsies paēst, tad jārēķinās ar vismaz 100 EUR. Islandē protams ir dārgi, taču tur var izbaudīt burvīgu romantisko nedēļas nogali. Ja ir vēlme aizbraukt uz kādu lētāku Skandināvijas valsti, tad var izvēlēties Dāniju. Protams, tā nav nemaz tik lēta valsts, taču ir daudz lētāka, ja salīdzina ar Islandi. Dānijā var aiziet apskatīt Mazo Nāriņu vai pastaigāt pa hipiju rajonu – Kristiāniju. Ja ir vēlme, tad var iznomāt velosipēdus un ar tiem apskatīt pilsētu – šāda pārvietošanās Dānijā ir ļoti populāra un izdevīga. Lai ceļojums būtu lētāks, ir regulāri jāpēta aviokompāniju piedāvājumi, jo ik pa laikam var parādīties kādas akcijas vai īpašie piedāvājumi. Arī uz viesnīcu var ietaupīt – var izvēlēties kādu no Airbnb piedāvājumiem vai palikt kādā hostelī.

Pieci jautājumi Bitcoin investoriem 2018. gadā

Pat investori, kuri neuzdrošinās nopirkt Bitcoin, brīnās, cik ilgi Bitcoin turpinās eksistēt un piesaistīt jaunus interesentus. Atbildes uz šiem jautājumiem var palīdzēt izvērtēt situāciju 2018. gadā un nākotnē, lai varētu pieņemt labākus lēmumus, kas skar katra finanses.

1. Vai Wall Street to atbalstīs?
Normatīvo regulējumu trūkums ir atturējis lielas finanšu iestādes un līdzekļu pārvaldītājus ieguldīt dažādās kriptovalūtās jeb kriptonaudā. Bet jaunie produkti novērš šos šķēršļus, un eksperti uzskata, ka Bitcoin vērtība varētu pieaugt daudz vairāk, ja vai kad Wall Street pievienosies tam.

2. Vai Bitcoin izdzīvos savu nākamo kritumu?
Bitcoin cenas kritums par 20% vai vairāk ir rutīna, un dažiem no ieguldītājiem tas ir bijis vairāk sāpīgi nekā citiem. Pēc tam, kad tika apturēta liela uzlaušana 2014. gadā, cena divus gadus saglabāja gandrīz nemainīgu cenu. Salīdzinoši milzīga krīze varētu nobiedēt ikdienas investorus (Oferte credit pe loc online).

3. Vai Ķīna konfiscēs Bitcoin?
Ķīnas regulatori jau pirms tam ir mazinājuši Bitcoin vērtību, un bažas par spekulācijām un piesaistītiem līdzekļiem var novest pie tā, ka viņi to atkal dara, novirzot dažus aktīvus aktīvākajiem tirgotājiem.

4. Vai kāda monēta ņem karavānu?
Bitcoin ir vecākā un visvērtīgākā kriptovalūta, taču konkurenti, tostarp Ethereum un Bitcoin Cash, var piesaistīt investorus un līdz ar to beigt ieguldīt Bitcoin.

5. Vai Bitcoin iegūs valūtas statusu?
Daudzi Bitcoin fani uzskata, ka tā kļūs par īstu pasaules valūtu, kuru jūs varētu izmantot, lai samaksātu par sviestmaizēm vai lakatiem tāpat, kā šodien izmantojat Visa vai MasterCard. Tikai daži cilvēki domā, ka tas notiks drīz, bet ja un kad tas notiks, tas varētu būt Bitcoin milzīgo cenu pieauguma beigas. Lai digitālā nauda būtu lietderīga kā valūta, tās vērtība ir jāstabilizējas.

2018. gada sākumā Bitcoin ir piedzīvojis sevišķi lielu kritumu (vairāk nekā 50% pēdējā pusgada laikā), līdz ar to tas noteikti raisa dažādus jautājumus, sevišķi tiem, kuri ir ieguldījuši ievērojamas summas konkrētajā virtuālajā valūtā. Līdz ar to arī pieci jautājumi noteikti var būt lietderīgāki, lai izprastu situāciju. Kā redzams, 2018. gadā pastāv dažādas iespējas. Katram atliek apdomāt mērķus un iespējas ieguldīt, jo noteikti nevajadzētu pārlieku daudz aizrauties, jo nekad nav iespējams visu 100% prognozēt. Savādāk vieniem var ļoti veikties un līdz ar to tie var priecāties, bet citiem var tikt atņemts viss ieguldījums, līdz ar to no noguldījuma nekas netiks saņemts. To noteikti neviens nevēlas. Noteikti ir arī gaidāmi aizvien vairāk jautājumu, jo pēkšņais kritums gada sākumā satrauc gan nozares ekspertus, gan vienkāršos ieguldītājus. Uz aizvien jauniem jautājumiem nav iespējams iegūt pilnīgu atbildi, līdz ar to arī Bitcoin nākotne ir neskaidra – Compara credit fara carte de munca. Vieni apgalvo, ka tagad ir īstais laiks iegādāties kriptonaudu, bet citi apgalvo, ka šai valūtai nav nākotnes, jo nekas no tās nesanāks. Noteikti ir nepieciešams censties pēc iespējas vairāk izvērtēt dažādus aspektus un būt racionālam. Ilgtermiņā Bitcoin ir pierādījis savas spējas palīdzēt daudziem investoriem, ka liek domāt, ka tā daba varētu palikt tāda pati – ilgtermiņā atmaksājoties neskaitāmas reizes. Ir nepieciešama pacietība, kā arī jāseko jaunākajam finanšu ziņās, lai izprastu, kad ir laiks pirkt Bitcoin vai arī izņemt jau esošo naudu. Tas ne vienmēr ir viegli, bet noteikti lietderīgi, lai nebūtu nepatīkamu pārsteigumu. Katrs var būt investors, bet ir jāprot būt gudram investoram neatkarīgi no pieredzes.

Maldīgie priekšstati par francūžiem – taisnība vai meli?

Jau teju pēc mēneša, 14.jūlijā Francija svinēs Bastīlijas ieņemšanas dienu. Tiem, kuriem šis fakts neizteic neko – šī diena simbolizē Francijas tautas nacionālo atmodu. Daudz un dažādu faktu ir zināmi par Franciju un tās iedzīvotājiem. Siers, romantika un vīns ir pirmās trīs lietas, ko cilvēki visbiežāk piemin, atbildot uz jautājumu “Kas tev asociējas ar franciju?”.

Lai Francijas atmodas svētki izvērstos vēl krāšņāki, kopā ar portālu kviklantop.com esam jums sagatavojuši pāris aplamus faktus par Franciju un tās iedzīvotājiem. Tad nu, sāksim!

Francūžiem “nerūp” vai partneris ir uzticīgs vai nē

Protams, jebkurā demokrātiskā un loģiski domājoša valstī, ārlaulības sakari un krāpšanas tiek uzskatītas par nepieņemamām lietām. Kāds pētījums, kurš veikts 2015.gadā starp vairāk kā 40 pasaules valstīm liecina, ka aptuveni 45% francūžu neuzticību pret partneri neuzskata par grēku. Katrs ceturtais uzskata, ka šis jautājums ir katra paša ziņā, taču 12% no aptaujātajiem šķiet, ka krāpšana un ārlaulības sakari ir tik tiešām morāli pieņemami.

Francūži mīl atpūsties. Un pat ļoti bieži

Kā oficiālā statistika liecina, Francijā vidēji cilvēks strādā 1470 stundas gadā, kas salīdzinot uz citu valstu fona, ir ļoti maz. Salīdzināšanai, Amerikas Savienotajās Valstīs, cilvēks gadā vidēji nostrādā aptuveni 1790 stundas, Igaunijā 1889 stundas. Diemžēl, šajā pētījumā netika iekļauta Latvijas valsts, tāpēc salīdzināšanai nevaram minēt, cik tad vidēji pie mums cilvēks nostrādā gada laikā. Taču skaidrs ir viens – šis skaitlis būtu krietni vien liekāks kā Igaunijā un Amerikas Savienotajās Valstīs.

Ja jau pieminējām darbu – Francija tiek uzskatīta par vienu no visizdevīgākajām valstīm labklājības un atvaļinājumu ziņā. Piemēram, vienam cilvēkam vidēji tiek apmaksātas 30 atvaļinājuma dienas, tajā pat laikā, Eiropas Savienībā vidējais rādītājs ir 20 dienas. Vēl jo vairāk, francūži saņem teju par 50% lielāku atvaļinājuma kompensāciju, salīdzinot ar citām pasaules valstīm.

Bez alkohola – nu nekādi

Nav nekāds noslēpums – alkohols ir daļa no franču ikdienas dzīves. Pretēji šim stereotipam, Francijas iedzīvotāji tiek uzskatīti par otriem tolerantākajiem pilsoņiem aiz kanādiešiem. Un šeit atkal vērts pieminēt pētījumu – konstatēts, ka 55% francūžu piekrīt apgalvojumam, ka alkohola lietošana nebūt nav nosodāma un slikta veselībai. Turpretī 20% no iedzīvotājiem uzskata, ka alkohola lietošana tik tiešām ir nepieņemama un slikta veselībai. Salīdzināšanai – tikai 6% no visiem iedzīvotājiem Anglijas Karalistē uzskata, ka alkohols ir slikts.

Francija nav iedomājama bez vīna

Francija tik tiešām nav iedomājam bez vīna un tā dzeršanas, taču uzskatīt, ka francūži būtu lielākie vīna dzērāji, būtu pavisam aplami. Kā liecina International Organization of Vine veiktais pētījums (lån 15000 trods rki), francūži 2015.gadā izdzēruši teju 3 miljardus litru vīna. Protams, viss ir atkarīgs no iedzīvotāju skaita konkrētajā teritorijā, taču salīdzinājumam varam pieminēt, ka tajā pat gadā, amerikāņi izdzēruši teju 3,2 miljardus litru vīna.

Cits skats uz šo statistiku paveras, skatoties uz vīna patēriņu uz vienu cilvēku. Šeit nu gan, francūži ir topa augšgalā. Teju viens francūzis gada laikā izdzer līdz pat 55 litriem vīna, tajā pat laikā viens amerikānis, tikai 10 litrus.

Secinājumi

Vēlēsim Francijai skaistus un neaizmirstamus svētkus. Lai gardais vīns savienojumā ar sieru un vakara romantiku saliedē cilvēkus.

Kas Francijai ir tāds, kas nav citiem jeb kur slēpjas tās šarms?

Nenoliegsim – Francija ir un būs viena no tūristu, pat ja ne visiecienītākā Eiropas valsts. Taču kas Francijai ir tāds kas nav citām Eiropas valstīm? Protams, to grūti ir nodefinēt un grūti atbildēt. Taču, kā skaitļi mums saka, kā 2016.gadā, tā arī 2017.gadā Francija ir populārākais tūristu galapunkts (сравнение). Bet kas tad īsti ir tas, kas pievelk un valdzina tūristus doties uz šo vietu? Vai viens pats Eifeļa tornis ir tas, ko cilvēki vismaz reizi dzīvē sapņo aptaustīt un redzēt ar savām acīm? Iespējams.

Kā liecina travelnews apkopotā informācija, 2016.gadā Franciju apmeklēja teju 77.miljonu tūristu. Līdzīgi skaitļi, kā arī lielāki ir sekojuši visus iepriekšējos gadus. Ja varam ticēt statistikai un datiem, tad uz vienu Francijas pilsoni ieceļo viens tūrists.

Saprotami, ka mērenais gaisa klimats un skaistās Vidusjūras pludmales vilina nevienu vien tūristu. Un varam teikt, ka viena no Francijas tūrisma veiksmes atslēgām ir konstantais piedāvājumu klāsts. No vasaras atpūtas pie Atlantijas okeāna un Vidusjūras līdz pat slēpošanai Alpos ziemā. Lai arī kāds būtu gadalaiks, tūristiem Francijā vienmēr būs plašs iespēju un aktivitāšu klāsts.

Francijā atrodas 22 administratīvie reģioni un katrs no tiem piedāvā vienreizējas un īpašas atpūtas iespējas. Un nebūt nav tā, ka reģioni savā starpā cīnītos. Tieši otrādi – tūrisma pakalpojumu sniedzēji sadarbojas savā starpā un palīdz viens otram. Protams, arī sakārtotā un attīstītā ekonomika spēlē lielu lomu un padara tūrisma sektoru vienu no pelnošākajiem sektoriem Francijā.

Domāju, katrs no mums reiz ir dzirdējis teicienu “Redzēt Parīzi un tad mirt”. Ar to domājot, apskatot un izstaigājot Parīzi, cilvēks ir redzējis un ieguvis pietiekami, lai varētu doties aizsaulē. Un kā nu ne – neskaitāmās vērtības Francijas galvaspilsētas sirdī arī ir galvenie iemesli, kāpēc tūristi dodas tieši uz Franciju, Parīzi. Tādas vietas kā Eifeļa tornis, Triumfa arka, Parīzes Dievmātes katedrāle un slavenais Luvras muzejs, vilina vēstures un kultūras pazinējus, un entuziastus ne vienu, bet pat vairākas reizes atgriezties Parīzē.

Ne tikai kultūra, bet arī sports ir tas, kas piesaista tūristus no visas pasaules. Kā skaļākos pasākumus un sporta notikumus Francijā varam minēt slaveno velobraucienu “Tour de France”. Nīcas un Kannu filmu festivāls katru gadu piesaista simtiem slavenu Holivudas un citu valstu aktierus. Uz vienu nedēļu, pasaules kino-entuziastu acis ir pievērstas tieši šiem festivāliem.

Paši Francūži mīl un ciena savu valodu, kam, saprotams, tā arī būtu jābūt. Ir svarīgi zināt, ka jābūt pateicīgiem, ja francūzis ar jums sarunājas angļu vai kādā citā valodā. Dodoties ārpus lielajām pilsētām un apskatos mazākos lauku un piepilsētu ciematus, var gadīties, ka jums nāksies izmēģināt savus spēkus franču mēlē. Tādas frāzes kā “Bonjour”, “Merci” un “Pardon” ir pamatu pamats, dodoties uz Franciju. Šīs īsās, taču svarīgās frāzes jums noderēs kā uz ielas, tā veikalos un kafejnīcās.

Gala vārds

Francija piedāvā nevienu vien elpu aizraujošu piedzīvojumu. Un nav svarīgi, kurā gadalaikā jūs apmeklējat to. Grūtākais ir saprast savas vēlmes un izvēlēties, no plašā piedāvājumu klāsta, ko tieši jūs vēlaties. Jo visu apskatīt nebūs iespējams un tam būs nepieciešami vairāki mēneši.

Ieteikums – izbaudīt no visa pa drusciņai. Sākot ar Parīzes šarmu un muzejiem, līdz lauku ciematiņiem un kalnu ielejām. Lai patīkams ceļojums!

Vairāk informācijas iespējams atrast www.fixdengi.com.

Francija – un ko zini tu par šo valsti?

Kas ir pirmās lietas, kuras jums ienāk prātā, izdzirdot vārdu “Francija”? Vīns? Sievietes? Luvra? Eifeļa tornis? Šis, protams, ir tikai dažas no lietām, kuras pirmās ienāk prātā un asociējas, izdzirdot vārdu “Francija”. Nav noslēpums, ka tieši Parīze, Francijas galvaspilsēta, ir viens no tūristu populārākajiem un iecienītākajiem galamērķiem. Mīlestības pilsēta, parki, mākslas muzeji un kultūra – nevar nepiekrist, ka Francijai ir savs šarms.

Aizmāršīgākajiem ceļotājiem atgādināsim, ka vasara ir teju sākusies un lidošanas biļešu un viesnīcu bums rit pilnā sparā, tāpēc nereti rodas nepieciešamība arī pēc mini creditos al instante. Tie, kuri vēl nav izvēlējušies savus galamērķus, iesakām izvērtēt Franciju kā iespējamo variantu. Taču tie, kuri jau ir izdarījuši savu izvēli par labu Francijai, iesakām jums turpināt lasīt šo rakstu, lai uzzinātu nedzirdētus un maz zināmus faktus par Franciju. Tad nu, sāksim!

Apmeklētības rekords

Francija un Spānija ir Eiropas tūristu rekordisti, par to nav šaubu. Teju katru gadu abas valstis cīnās plecu pie pleca, lai pievilinātu jaunus tūristu un pārspētu dažādus rekordus. Tā, piemēram, Francija 2016.gadā ir uzņēmusi 85.miljonus ārzemju tūristu. Iespaidīgi, vai ne?

Pasaules vara

Tiem, kuri ar vēsturi ir uz “jūs”, varam pačukstēt, ka Francija dažādos laika periodos ir piedalījusies un spēlējusi lielu lomu valstu un salu kolonizācijā. Vienu brīdi Francijas impērija bija izveidojusies tik spēcīga, ka tās kontrolē atradās aptuveni 10% no visas pasaules teritorijas.

Francūži citos kontinentos

Tas, ka tautas brāļi izbrauc un dodas kur nu kurais, piedzīvo teju katra valsts. Arī mums, Latviešiem, teju 500,000 dzīvo un atrodas ārpus Latvijas robežām. Lielākām valstīm, saprotams, šie skaitļi ir krietni vien iespaidīgāki. Tā, piemēram, ārpus Polijas teritorijas dzīvo aptuveni 20 miljonu poļu. Precīzi skaitļi gan nav zināmi un atrodami, taču ievērības cienīgs fakts – Āfrikas teritorijā mūsdienās dzīvo teju tikpat franču valodā runājošu cilvēku, kā pašā Francijas teritorijā. Gribiet ticiet, gribiet – neticiet.

Napoleons Bonaparts

Tikai retais nav dzirdējis tādu pasaulē ievērojamu un zināmu cilvēku kā Francijas karavadonis, bezbailīgais Napoleons Bonaparts. Kā vēstures avoti liecina, Napoleons Bonaparts bija visnotaļ maza auguma. Starp vēsturniekiem valda daudz dažādu viedokļu par to, vai patiešām skarbais Francijas karavadonis bija tik mazs un necils savā augumā, kā par to raksta un stāsta senie avoti. Bet nu, pavisam nesen, kāda Franču vēsturnieku grupa, sīkāk izpētot faktus un informāciju par gadsimtu, kurā Napoleons dzīvoja, ir izdarījuši secinājumus, ka ambiciozais karavadonis nemaz nav bijis tik mazs, kā par to stāsta.

Napoleona patiesais augums esot bijis aptuveni 170 cm. Jā, mūsdienās tas var šķist maz, taču svarīgs ir fakts, ka 170 cm tā laika Francijā bija krietni virs vidējā rādītāja. Vēl jo vairāk, esot 170 cm garam un stāvot blakus milzīgam un spēcīgam karaspēkam, teju katrs no mums izskatītos pēc maza, maza cilvēciņa.

Secinājumi

Sabiedrībā vienmēr valdīs stereotipi un klišejiski uzskati par kādu valsti. Vai tā būtu Latvija, Francija vai kāda cita Eiropas vai Pasaules valsts. Un vislabākais veids, kā pārliecināties par šiem stereotipiem un lauzt tos, ir pašam doties uz konkrēto teritoriju un izpētīt, kāda tad ir turienes patiesā kultūra un cilvēki.

Jauni elpu aizraujoši apskates objekti, kurus apskatīt Francijā, 2017.gadā

Pietiek lasīt un interesēties par vecām ziņām. Internetā ir atrodami daudz un dažādi ieteikumi ko apskatīt un kurp doties, lidojot uz teju jebkuru pasaules valsti. Saprotams, ka par populārākajām un tūristu iecienītākajām vietām, atrodamais info ir vairāk kā pietiekams. Un ne velti ir teiciens “vienam patīk māte, vienam meita, trešajam vēl kleita”. Tāpat ir ar ceļošanu.

No skaļas naktsdzīves un pašaizliedzīgām pastaigām kalnos, līdz mazpilsētu nakts romantikai, teātriem un vīna bāriem. Katram mums ir savas intereses un vēlmes, dodoties ceļojumā.

Tāpēc, pēc ilgākas meklēšanas un datu apkopošanas, esam jums izveidojuši sarakstu ar vietām, kuras patiks kā jauniešiem un brīvajiem tūristiem, tā arī ģimenēm ar bērniem, draugiem un pat vecvecākiem. Un pat, ja nesanāk doties uz Franciju vai apmeklēt kādu no tūlīt minētajām vietām, vismaz iesēdieties ērtāk krēslā, paņemiet kafijas vai tējas krūzi un baudiet video.

Un nepārprotiet – Francijā ir desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem vietu, kurp būtu vērts doties un apskatīt ar savām acīm. Taču tādā gadījumā, šis raksts nebūtu vien pāris lapaspušu garumā, bet gan krietni vien garāks. Tad nu, no runāt pie darbiem. Piedāvājam jūsu uzmanībai vietas, kuras vērts apmeklēt dodoties uz Franciju 2017.gadā.

“Etretat” klintis Normandijā, Francijas ziemeļu daļā

“Etretat” klintis atspoguļo un reprezentē Nomandijas reģionu. Šajā vietā ir uzņemta neviena vien filma. Un kā nu ne – elpu aizraujošais skats vilina nevienu vien tūristu un dabas mīli. Ūdens, viļņi un plašumi visapkārt. Tas ir jāredz ik katram. Tas ir jāpiedzīvo ik katram.

“Annency” ezers, Francijas rietumu daļā

Tīrais un gaiši zilais ūdens “Annency” ezerā padara šo vietu tuvu ik katram dabas mīļiem. Termālie ūdeņi ir viens no vērtīgākajiem dabas resursiem šajā Francijas daļā, jo ne velti tieši “Annency” pilsētā, kura atrodas turpat netālu no ezera, atrodami vairāki SPA centri, ar masāžām un citām dažādām procedūrām.

Lavandu lauki provincēs, Francijas dienvidu daļā

Pat no putna lidojuma, jūs varat ieraudzīt violetus palagus jeb lavandu laukus, stiepjamies vairāku kilometru garumā. Vislabākais laiks, lai vērotu šos augus pašā plaukumā, būs laika posmā no Jūnija līdz Augustam. Tad šie ziedi vēl netiek novākti un to ziedēšanas periods ir pašā skaistākajā periodā. Paši francūži šo lavandu ziedēšanas laiku nosaukuši par “Zilo zeltu”. Ja kādam rodas jautājumi, kur īsti izmanto šos lavandas ziedus – kosmētikā un skaistumkopšanā, no lavandu ziediem ražo ziepes, lavandu medu, kā arī saldo ēdienu sorbets.

“The Laire valley”, Francijas centrālajā daļā

Stiepjoties teju 300 kilometrus, “The Laire” ieleja ieskauj Loras upi un dažādus pilsētu apgabalus. Vēljovairāk, šī ieleja kalpo par mājvietu vairākām vēsturiskām pilīm un Francijas ievērojamākajiem vīna laukiem.

“Var and Aples de Haute” province, Francijas dienviddaļā

Peldot vai airējot, burājot vai kuģojot, “Aples de Haute” katru gadu piesaista nevienu vien tūristu. Augstas un krāšņas klintis, kuras ieskauj “Gorges du Verdon” upi, stiepjas vairāku kilometru garumā. Un ne velti, šī vieta tiek uzskatīta par vienu no krāšņākajiem tūrisma objektiem Eiropā.

Bordeaux, Girone, Francijas dienvidrietumu daļā

Ceļojumu portāls “Lonely Planet” iecēla Bordeaux pilsētu godpilnajā 1.vietā, kā pilsētu, kura noteikti jāapmeklē 2017.gadā. Kādreiz šo pilsētu dēvēja par guļošo skaistuli, jo pilsētas šarms slēpjas mierīgajā un klusajā pilsētas dzīvē. Vēljovairākk, skaisto skatu un pieredzi papildināja lieliski arhitektūras darbi, parki un senās celtnes, kuras atrodas pilsētas centrā. Katru gadu tūristu un apmeklētāju skaits, pilsētā Bordeaux kļūst arvien lielāks un lielāks, pārspējot iepriekšējo gadu rekordus.

Teroru nomocītā Francija

Ir naivi domāt, ka sēžot mājās un neizejot ielās, mēs būsim pasargāti. Lai arī cik slikta varētu šķist dzīve Latvijā, paskatoties, kas notiek apkārt, tomēr paliek vieglāk ap sirdi. Jā, varbūt ekonomika mūsu valstī nav tā labākā un cilvēki nav tie pozitīvākie, taču ne dabas katastrofas, ne terora draudi mums nedraud un visticamāk arī nedraudēs.

Aizdomāsimies uz brīdi par cilvēkiem Francijā un Anglijā. Tur, jau pēdējos gadus imigrantu un ārzemnieku pieplūdums ir dubultojies. Nu, cilvēki vairs nemaz nevar atšķirt, vai cilvēks ir franču tautības vai iebraucējas. Tas pats, saprotams, arī darba zemē Anglijā.

Dodoties uz minētajām valstīm – Angliju un Franciju – bīstamības stāvoklis ielās, tāpat kā sabiedriskās vietās, ir acīm redzams. Policisti un militāristi uniformās, ar ieročiem rokās. Pārbaudes teju pie katras izejas un ieejas veikalos, stacijās un lidostās. Jāteic, ka paši cilvēki pie tā jau ir pieraduši.

Iedomājamies šādu situāciju (un nedod Dievs) mūsu pašu zemē, Latvijā. Tā kā latvieši ir pieraduši pie ikdienas steigas un saņemt visu laikus, liela daļa sabiedrības būtu pavisam nepamierināti, ja katru rītu Centrālajā stacijā viņus sagaidītu metāla detektors un policisti.

Atgriežoties pie drošības tēmas. Skaļākie un pēdējie teroristu incidenti notikuši ar transportlīdzekļu palīdzību. Pirms ilgāka laika Francijā, nolaupītais kravas furgons, kurš terorizēja iedzīvotājus un nu, pavisam nesen – līdzīgs scenārijs un iznākums Anglijā. Saprotams, ka šādiem notikumiem kļūstot arvien biežākiem, valdībai un valsts drošībai ir jādara viss nepieciešamais, lai novērstu šādus incidentus. Taču pats pēdīgākais ir tas, ka, lai arī kā valsts censtos, ir praktiski neiespējami paredzēt un novērst šādus nelaimes gadījumus.

No otras puses, šķiet nedaudz dīvaini, ka visi ļaundari, kuri paspējuši aizbēgt no notikumu vietām, teju pēc pāris stundām vai dienām, tiek atrasti un to dzīvokļi – pārmeklēti. Arī ziņas un dati par šiem cilvēkiem ir ievākti vairākās mapēs. Daži no tiem, arī viesojušies policijas iecirkņos. Taču vairāk kā par statusu “aizdomīga persona” šie cilvēki nesaņem.

Šis liek domāt, ka tomēr šādus terora aktus gan ir iespējams novērst. Pēc Francijas teroraktiem teātrī un uz ielām, jau pēc pāris stundām speciālo uzdevumu vienība pārmeklēja simtiem dzīvokļu un māju. Rezultātā tika atrasti vairāki, ar Islāma Valsti saistīti grupējumi, karogi, sarakstes un pat bruņojums. Tad rodas jautājums – ja par šiem cilvēkiem bija zināms jau krietni agrāk, kāpēc nekas netika darīts lietas labā? Kāpēc tad šie dzīvokļi un mājas netika pārmeklēti, pirms vairāki desmiti un pat simtu cilvēku aizgāja bojā?

Jā, teju katru aizdomās turamo policija nevar pārmeklēt un aizturēt, tas tiesa. Bet tāpēc katrā valstī ir izveidota tāda iestāde kā Valsts Drošības dienests, kura pienākumos ir nodrošināt kārtību un mieru konkrētajā teritorijā.

Secinājumi

Visupirms, pateiksimies, ka dzīvojam tādā mierīgā un klusā valstī, kā Latvija. Tajā pat laikā, aizlūgsim un vēlēsim labu Francijas, kā arī Anglijas iedzīvotājiem, šajos grūtajos laikos. Neviens nav pasargāts no nelaimes. Neviens nevar zināt, kad tā no stūra uzglūnēs. Tāpēc arī naivi un muļķīgi būtu domāt, ka drošākā vieta ir mūsu pašu mājas. Nevajag noslēgties un baidīties. Mēs joprojām varam pilnvērtīgi dzīvot un baudīt dzīvi, taču ar vienu nosacījumu – acīm un ausīm ir jābūt nemitīgi vaļā. Jābūt uzmanīgiem un gudriem. Veiksmes…

Franču valoda – daudz kas vairāk par mīlestības valodu

Kuru gan neapbur daiļā un skanīgā franču valoda? Teju katras meitenes sejā parādās smaids, to izdzirdot. Gribētāju ir vairāk kā vajag, kuri vēlas iemācīties šo valodu, taču fakts ir viens – franču valoda ir sarežģīta un ne katram ir lemts to iemācīties.

Cilvēki, kuriem valodas itin raiti padodas, nebūs nekādu problēmu. Tie, kuriem ar valodām ir tā pašvakāk, kursi un franču valodas stundas izmaksās vairākus simtus eiro. Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, par nieka pāris eiro jūs varat iegādāties dažādas valodu aplikācijas, kuras jums palīdzēs apgūt konkrēto valodu, mājas apstākļos.

Lai motivētu jūs tomēr pievērsties franču valodai un kaut nedaudz to apgūt, izlēmām izveidot rakstu ar interesantiem un nezināmiem faktiem par pašu valodu. Cik sena tā ir? Kā tā ir cēlusies? Cik cilvēku pasaulē prot un spēj runāt franču mēlē? Turpiniet lasīt un jūs uzzināsiet…

– Franču valoda ir otra populārākā valoda Eiropā, pēc oficiālā statusa. Taču iemesls, kāpēc Franču valoda ir tik populāra, nav tikai dēļ tās skanīguma. Tāpat kā angļu valoda, arī franču valoda tiek mācīta teju gandrīz katrā pasaules valstī. Kā liecina statistika, katru gadu teju 100 miljonu studentu uzsāk mācības franču valodā, ko nodrošina ap 2.miljoniem pasniedzēju.

– Pilsēta Kinshasa, kura atrodas Kongo Demokrātiskajā Republikā, ir otra lielākā pilsēta pasaulē, kurā tiek lietota franču valoda. Saprotams, ka pirmajā vietā ir Parīze. Topa trešo vietu ieņem Montreāla, bet topa ceturto vietu – Brisele.

– Pateicoties franču valodas skanīgumam un cilvēku simpātijām, mūsdienās arvien vairāk filmas tiek veidotas tieši šajā mēlē. Kā liecina statistika, katru gadu tiek uzņemtas vairāk kā 500 filmas franču valodā. Būtiski būtu pieminēt – arvien lielāks skaits šo filmu pārspēj pat karstākos un slavenākos Holivudas grāvējus.

– Kopš 1945.gada, kad beidzās Otrais pasaules karš, cilvēku skaits, kuri prot runāt franču valodā, ir teju četrkāršojies. Viens no iemesliem ir vecās iekarotās kolonijas, kuras pēc to atbrīvošanas, tomēr paturējušas franču valodu kā savu ikdienas un oficiālo valodu. Valdības pārvalde, izglītība un zinātne bijušajās Francijas kolonijās noris tieši viņu valodā.

– Franču valoda kļūst arvien populārāka biznesa vide. Nu, ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī Apvienoto Nāciju Organizācijā un citās starptautiskās organizācijās, blakus angļu valodai, lieto arī franču valodu. Tāpēc tiem, kuri savu nākotni vēlas saistīt biznesa vidē, īstais laiks būtu domāt par franču valodas apguvi.

Gala vārds

Viens ir skaidrs – franču valoda ir un būs starp populārākajām valodām pasaulē. Un ne tikai tās skanīguma dēļ. Kā redzam, arvien populārāka tā kļūst arī biznesa vidē. Un ne velti ir teiciens “Valoda ir visu zināšanu māte”. Apgūstot valodas, jums paveras pavisam citas iespējas, ne tikai komunikācijai, bet arī darba un biznesa videi.

Karaliskas brokastis Franču gaumē – ātri un viegli

Maizes produkti ir cieņā ne tikai pie mums Latvijā, bet arī daudzviet citur pasaulē. Protams, pagatavošana un sastāvdaļas, kuras tiek izmantotas, gan atšķiras. Tiem, kuri brokastīs mīl baudīt svaigas un karsti ceptas maizītes, šis raksts būs patiešām noderīgs.

Ja arī jums ir apnikušas ierastās siermaizes vai desas maizes, tad sekojošā recepte būs lielisks veids kā atsvaidzināt savu brokastu galdu. Kas ir pats svarīgākais – pagatavošana neaizņem daudz laika un nav jābūt profesionālim virtuvē, lai pagatavotu šo maltīti.

Ja cītīgi sekosiet līdzi katram solim, tad pavisam noteikti kādā no rītiem, ar šīs receptes palīdzību, jūs uzbursiet tipisku Franču brokastu galdu, lai palutinātu sevi vai kādu no saviem tuviniekiem. Tad nu, ķeram pēc papīra, pildspalvas un sāksim!

Nepieciešamais:

  • 2 saldskābmaizes šķēles
  • 8 sparģeļi
  • 2 olas
  • sāls
  • pipari
  • viena ēdamkarote sviesta
  • 4 bekona šķēles

Iesākumā, sagatavo sparģeļus, tos nomazgājot un nogriežot kādu vienu centimetru no tā pamata. Tad laiks sagatavot bekona šķēles. Ja negaršo bekons, ļoti labi derēs arī prošuto šķiņķa šķēlītes. Bekonu vai prošuto sagriež gareniskās šķēlītēs, lai sanāktu aptuveni 8.strēmeles. Tālāk, nogrieztās strēmeles aptin ap sparģeļu kātiņiem un liek cepties aptuveni 10 minūtes.

Nākamais etaps – olas. Nepieciešams izvārīt plaucētas jeb jēlas olas. Kad tas ir izdarīts, jēlo olu iesit tikko uzvārīta ūdenī. Svarīgi – ūdenim nevajadzētu burbuļot. Pirms tvaicēto olu ievietojat katlā, ar kāda virtuves piederuma palīdzību iegriežat ūdeni, lai tajā rastos neliels virpulis. Kāpēc? Tas palīdzēs olai neizplūst pa visu katlu.

Pēdējais solis – maizes šķēlīšu sagatavošana. Cepeškrāsns noderēs lieliski, taču, ja jūsu virtuvē atrodams tikai tosteris – arī tas derēs. Kad maizes šķēlītes ir uzsildītas un nedaudz apgrauzdētas, tās nepieciešams pārziest ar sviestu. Uz vienas maizes šķēles liekam līdz 4 sparģeļiem, kuri jau apcepti un aptīti ar bekonu. Kad tas ir izdarīts, atliek vien uzmanīgi uzlikt plaucētās olas uz katras no maizītēm. Tad, pēc garšas, pārkaisām maizītes ar sāli un pipariem un vu-a-la! Tipiskas un gardas Franču brokastis ir galdā.

Secinājumi

Vairumam cilvēku šķiet, it īpaši vīriešu dzimuma pārstāvjiem, ka ātrākās un vienkāršākās brokastis ir tipiska baltmaize vai rupjmaize, desa, tomāts, gurķis un siers. Protams, tas viss ir gardi, taču pēc ilgāka laika, baudot šādu maltīti, tas var apnikt.

Ir daudz dažādu recepšu, kuru pagatavošanai nebūt nav jābūt profesionālim, kā arī produktu iegādei nav nepieciešami vairāki desmiti eiro. Ja jums patika šis raksts un šķita noderīgs, atstājiet komentāru zemāk. Ja šāda veida raksti iegūs lielāku popularitāti, tad ne tikai centīsimies iedvesmot jūs ar dažādām receptēm no Francijas, bet arī no daudzām citām valstīm.
Lai labi garšo!

Francijas simbols Eifeļa tornis – cik daudz par to zini tu?

Pieminot vārdu “Francija”, visi kā viens, bez izņēmuma, vienu no lietām, kuru iedomājas, ir Eifeļa tornis. Un kā nu ne – šis, pirms 130.gadiem atklātais tornis ir iemantojis ne tikai pašu francūžu sirdis, bet arī tūristu, no visas pasaules. Katrai valstij ir savs simbols, zīmols, un par Franciju var teikt – jā, tas ir Eifeļa tornis.

Un kā nu ne – katru gadu teju 10.miljonu cilvēku apmeklē Eifeļa torni. Viens ir apskatīt un uzņemt skaistus foto pie šīs celtnes, taču otrs, zināt būtiskus faktus par tā tapšanas procesu un nozīmi. Tad nu, lai nedaudz izglītotos un uzzinātu ko jaunu, piedāvājam jums pāris interesantus faktus par Eifeļa torni un tā tapšanas procesu.

Pasaules augstākā celtne

Vai Tu zināji, ka līdz 1930.gadam Eifeļa tornis bija augstākā, mākslīgi radītā celtne pasaulē? Tieši tā! Kad torņa būve tika pabeigta, 1889.gadā, tas gozējās slavas saulītē un iemantoja augstākās celtnes titulu 41.gadu. Kura gan celtne varēja gāzt no troņa, šo Parīzes simbolu? Protams, kuri gan citi, ja ne amerikāņi, un viņu “Chrysler” celtais debesskrāpis Ņujorkā, 1930.gadā.

Garums un svars

Ja jau runājam un pieminam Eifeļa torni, tad būtiski būtu pieminēt tā parametrus. Francijas simbols stiepjas 325.metru augstumā un tā konstrukcija sver aptuveni 10100 tonnas.

Ceļš augšup

Sportiskākie no tūristiem, protams, izmanto kāpnes, lai nokļūtu skatu tornī, no kura iemūžināt elpu aizraujošas bildes, kā ar sevi, tā ar pašu Parīzi. Ja arī jūs būsiet nolēmis neizmantot liftu, bet gan kāpnes, tad derētu zināt, ka, lai nokļūtu Eifeļa torņa augšā, būs nepieciešams veikt 1665.pakāpienus. Taču, ja šis neskan tik vilinoši un tomēr vēlaties izmantot liftu, tad jāpiemin interesants fakts – Eifeļa torņa lifts, gadā vidēji veic 103000 kilometrus. Iespaidīgi, vai ne?

Torņa arhitekts

Ja jums radās jautājums, kā tornis ieguva savu nosaukumu, tad izskaidrojums ir pavisam vienkāršs. Vīrs, vārdā Gustavs Eifelis bija šī torņa ne vien arhitekts, bet arī inženieris.

Torņa pārkrāsošana

Saprotams, ka nepietiek ar to vien, ka uzbūvē celtni. Kādam par to ir arī jārūpējas un jāuztur. Nākamais interesantais fakts gan ir daudz figurējis internetā, taču bieži vien tiek pausta maldīga informācija.

Šo 10100 tonnas smago celtni pārkrāso un renovē ik pēc 7 gadiem. Pārkrāsošanas procesā, lai uzturētu torni vizuāli skaistu, tiek izmantots aptuveni 60 tonnas krāsas.

Apgaismojums

Teju katrs no mums ir redzējis Eifeļa torni naktī. Nav svarīgi vai dzīvē vai bildēs, taču daudzās gaismas un spilgtais apgaismojums izceļ šo Francijas simbolu. Ja jums būtu jāuzmin – cik daudz spuldzīšu izgaismo Eifeļa torni? Kādu skaitli jūs minētu? Tūkstotis? Pieci tūkstoši? Ne viena ne otra atbilde nav tuvu patiesībai.

Tad nu, lai izceltu un izgaismotu Eifeļa torni, katru nakti tiek iedegtas aptuveni 20000 spuldzīšu.

Gala vārds

Pirms dodaties apmeklēt kādu valsti vai vietu, būtu svarīgi zināt vismaz pāris faktus par to. Tas jums ļaus labāk izprast celtnes vai vietas būtību, kā arī aizdomāties par tā būvēšanas procesu. Protams, nav nepieciešams zināt konkrētus gadskaitļus, taču pāris lietām gan ir jābūt jūsu zinību bagāžā, pirms apmeklējot konkrētu vietu.