Francija – un ko zini tu par šo valsti?

Kas ir pirmās lietas, kuras jums ienāk prātā, izdzirdot vārdu “Francija”? Vīns? Sievietes? Luvra? Eifeļa tornis? Šis, protams, ir tikai dažas no lietām, kuras pirmās ienāk prātā un asociējas, izdzirdot vārdu “Francija”. Nav noslēpums, ka tieši Parīze, Francijas galvaspilsēta, ir viens no tūristu populārākajiem un iecienītākajiem galamērķiem. Mīlestības pilsēta, parki, mākslas muzeji un kultūra – nevar nepiekrist, ka Francijai ir savs šarms.

Aizmāršīgākajiem ceļotājiem atgādināsim, ka vasara ir teju sākusies un lidošanas biļešu un viesnīcu bums rit pilnā sparā, tāpēc nereti rodas nepieciešamība arī pēc mini creditos al instante. Tie, kuri vēl nav izvēlējušies savus galamērķus, iesakām izvērtēt Franciju kā iespējamo variantu. Taču tie, kuri jau ir izdarījuši savu izvēli par labu Francijai, iesakām jums turpināt lasīt šo rakstu, lai uzzinātu nedzirdētus un maz zināmus faktus par Franciju. Tad nu, sāksim!

Apmeklētības rekords

Francija un Spānija ir Eiropas tūristu rekordisti, par to nav šaubu. Teju katru gadu abas valstis cīnās plecu pie pleca, lai pievilinātu jaunus tūristu un pārspētu dažādus rekordus. Tā, piemēram, Francija 2016.gadā ir uzņēmusi 85.miljonus ārzemju tūristu. Iespaidīgi, vai ne?

Pasaules vara

Tiem, kuri ar vēsturi ir uz “jūs”, varam pačukstēt, ka Francija dažādos laika periodos ir piedalījusies un spēlējusi lielu lomu valstu un salu kolonizācijā. Vienu brīdi Francijas impērija bija izveidojusies tik spēcīga, ka tās kontrolē atradās aptuveni 10% no visas pasaules teritorijas.

Francūži citos kontinentos

Tas, ka tautas brāļi izbrauc un dodas kur nu kurais, piedzīvo teju katra valsts. Arī mums, Latviešiem, teju 500,000 dzīvo un atrodas ārpus Latvijas robežām. Lielākām valstīm, saprotams, šie skaitļi ir krietni vien iespaidīgāki. Tā, piemēram, ārpus Polijas teritorijas dzīvo aptuveni 20 miljonu poļu. Precīzi skaitļi gan nav zināmi un atrodami, taču ievērības cienīgs fakts – Āfrikas teritorijā mūsdienās dzīvo teju tikpat franču valodā runājošu cilvēku, kā pašā Francijas teritorijā. Gribiet ticiet, gribiet – neticiet.

Napoleons Bonaparts

Tikai retais nav dzirdējis tādu pasaulē ievērojamu un zināmu cilvēku kā Francijas karavadonis, bezbailīgais Napoleons Bonaparts. Kā vēstures avoti liecina, Napoleons Bonaparts bija visnotaļ maza auguma. Starp vēsturniekiem valda daudz dažādu viedokļu par to, vai patiešām skarbais Francijas karavadonis bija tik mazs un necils savā augumā, kā par to raksta un stāsta senie avoti. Bet nu, pavisam nesen, kāda Franču vēsturnieku grupa, sīkāk izpētot faktus un informāciju par gadsimtu, kurā Napoleons dzīvoja, ir izdarījuši secinājumus, ka ambiciozais karavadonis nemaz nav bijis tik mazs, kā par to stāsta.

Napoleona patiesais augums esot bijis aptuveni 170 cm. Jā, mūsdienās tas var šķist maz, taču svarīgs ir fakts, ka 170 cm tā laika Francijā bija krietni virs vidējā rādītāja. Vēl jo vairāk, esot 170 cm garam un stāvot blakus milzīgam un spēcīgam karaspēkam, teju katrs no mums izskatītos pēc maza, maza cilvēciņa.

Secinājumi

Sabiedrībā vienmēr valdīs stereotipi un klišejiski uzskati par kādu valsti. Vai tā būtu Latvija, Francija vai kāda cita Eiropas vai Pasaules valsts. Un vislabākais veids, kā pārliecināties par šiem stereotipiem un lauzt tos, ir pašam doties uz konkrēto teritoriju un izpētīt, kāda tad ir turienes patiesā kultūra un cilvēki.

Jauni elpu aizraujoši apskates objekti, kurus apskatīt Francijā, 2017.gadā

Pietiek lasīt un interesēties par vecām ziņām. Internetā ir atrodami daudz un dažādi ieteikumi ko apskatīt un kurp doties, lidojot uz teju jebkuru pasaules valsti. Saprotams, ka par populārākajām un tūristu iecienītākajām vietām, atrodamais info ir vairāk kā pietiekams. Un ne velti ir teiciens “vienam patīk māte, vienam meita, trešajam vēl kleita”. Tāpat ir ar ceļošanu.

No skaļas naktsdzīves un pašaizliedzīgām pastaigām kalnos, līdz mazpilsētu nakts romantikai, teātriem un vīna bāriem. Katram mums ir savas intereses un vēlmes, dodoties ceļojumā.

Tāpēc, pēc ilgākas meklēšanas un datu apkopošanas, esam jums izveidojuši sarakstu ar vietām, kuras patiks kā jauniešiem un brīvajiem tūristiem, tā arī ģimenēm ar bērniem, draugiem un pat vecvecākiem. Un pat, ja nesanāk doties uz Franciju vai apmeklēt kādu no tūlīt minētajām vietām, vismaz iesēdieties ērtāk krēslā, paņemiet kafijas vai tējas krūzi un baudiet video.

Un nepārprotiet – Francijā ir desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem vietu, kurp būtu vērts doties un apskatīt ar savām acīm. Taču tādā gadījumā, šis raksts nebūtu vien pāris lapaspušu garumā, bet gan krietni vien garāks. Tad nu, no runāt pie darbiem. Piedāvājam jūsu uzmanībai vietas, kuras vērts apmeklēt dodoties uz Franciju 2017.gadā.

“Etretat” klintis Normandijā, Francijas ziemeļu daļā

“Etretat” klintis atspoguļo un reprezentē Nomandijas reģionu. Šajā vietā ir uzņemta neviena vien filma. Un kā nu ne – elpu aizraujošais skats vilina nevienu vien tūristu un dabas mīli. Ūdens, viļņi un plašumi visapkārt. Tas ir jāredz ik katram. Tas ir jāpiedzīvo ik katram.

“Annency” ezers, Francijas rietumu daļā

Tīrais un gaiši zilais ūdens “Annency” ezerā padara šo vietu tuvu ik katram dabas mīļiem. Termālie ūdeņi ir viens no vērtīgākajiem dabas resursiem šajā Francijas daļā, jo ne velti tieši “Annency” pilsētā, kura atrodas turpat netālu no ezera, atrodami vairāki SPA centri, ar masāžām un citām dažādām procedūrām.

Lavandu lauki provincēs, Francijas dienvidu daļā

Pat no putna lidojuma, jūs varat ieraudzīt violetus palagus jeb lavandu laukus, stiepjamies vairāku kilometru garumā. Vislabākais laiks, lai vērotu šos augus pašā plaukumā, būs laika posmā no Jūnija līdz Augustam. Tad šie ziedi vēl netiek novākti un to ziedēšanas periods ir pašā skaistākajā periodā. Paši francūži šo lavandu ziedēšanas laiku nosaukuši par “Zilo zeltu”. Ja kādam rodas jautājumi, kur īsti izmanto šos lavandas ziedus – kosmētikā un skaistumkopšanā, no lavandu ziediem ražo ziepes, lavandu medu, kā arī saldo ēdienu sorbets.

“The Laire valley”, Francijas centrālajā daļā

Stiepjoties teju 300 kilometrus, “The Laire” ieleja ieskauj Loras upi un dažādus pilsētu apgabalus. Vēljovairāk, šī ieleja kalpo par mājvietu vairākām vēsturiskām pilīm un Francijas ievērojamākajiem vīna laukiem.

“Var and Aples de Haute” province, Francijas dienviddaļā

Peldot vai airējot, burājot vai kuģojot, “Aples de Haute” katru gadu piesaista nevienu vien tūristu. Augstas un krāšņas klintis, kuras ieskauj “Gorges du Verdon” upi, stiepjas vairāku kilometru garumā. Un ne velti, šī vieta tiek uzskatīta par vienu no krāšņākajiem tūrisma objektiem Eiropā.

Bordeaux, Girone, Francijas dienvidrietumu daļā

Ceļojumu portāls “Lonely Planet” iecēla Bordeaux pilsētu godpilnajā 1.vietā, kā pilsētu, kura noteikti jāapmeklē 2017.gadā. Kādreiz šo pilsētu dēvēja par guļošo skaistuli, jo pilsētas šarms slēpjas mierīgajā un klusajā pilsētas dzīvē. Vēljovairākk, skaisto skatu un pieredzi papildināja lieliski arhitektūras darbi, parki un senās celtnes, kuras atrodas pilsētas centrā. Katru gadu tūristu un apmeklētāju skaits, pilsētā Bordeaux kļūst arvien lielāks un lielāks, pārspējot iepriekšējo gadu rekordus.

Teroru nomocītā Francija

Ir naivi domāt, ka sēžot mājās un neizejot ielās, mēs būsim pasargāti. Lai arī cik slikta varētu šķist dzīve Latvijā, paskatoties, kas notiek apkārt, tomēr paliek vieglāk ap sirdi. Jā, varbūt ekonomika mūsu valstī nav tā labākā un cilvēki nav tie pozitīvākie, taču ne dabas katastrofas, ne terora draudi mums nedraud un visticamāk arī nedraudēs.

Aizdomāsimies uz brīdi par cilvēkiem Francijā un Anglijā. Tur, jau pēdējos gadus imigrantu un ārzemnieku pieplūdums ir dubultojies. Nu, cilvēki vairs nemaz nevar atšķirt, vai cilvēks ir franču tautības vai iebraucējas. Tas pats, saprotams, arī darba zemē Anglijā.

Dodoties uz minētajām valstīm – Angliju un Franciju – bīstamības stāvoklis ielās, tāpat kā sabiedriskās vietās, ir acīm redzams. Policisti un militāristi uniformās, ar ieročiem rokās. Pārbaudes teju pie katras izejas un ieejas veikalos, stacijās un lidostās. Jāteic, ka paši cilvēki pie tā jau ir pieraduši.

Iedomājamies šādu situāciju (un nedod Dievs) mūsu pašu zemē, Latvijā. Tā kā latvieši ir pieraduši pie ikdienas steigas un saņemt visu laikus, liela daļa sabiedrības būtu pavisam nepamierināti, ja katru rītu Centrālajā stacijā viņus sagaidītu metāla detektors un policisti.

Atgriežoties pie drošības tēmas. Skaļākie un pēdējie teroristu incidenti notikuši ar transportlīdzekļu palīdzību. Pirms ilgāka laika Francijā, nolaupītais kravas furgons, kurš terorizēja iedzīvotājus un nu, pavisam nesen – līdzīgs scenārijs un iznākums Anglijā. Saprotams, ka šādiem notikumiem kļūstot arvien biežākiem, valdībai un valsts drošībai ir jādara viss nepieciešamais, lai novērstu šādus incidentus. Taču pats pēdīgākais ir tas, ka, lai arī kā valsts censtos, ir praktiski neiespējami paredzēt un novērst šādus nelaimes gadījumus.

No otras puses, šķiet nedaudz dīvaini, ka visi ļaundari, kuri paspējuši aizbēgt no notikumu vietām, teju pēc pāris stundām vai dienām, tiek atrasti un to dzīvokļi – pārmeklēti. Arī ziņas un dati par šiem cilvēkiem ir ievākti vairākās mapēs. Daži no tiem, arī viesojušies policijas iecirkņos. Taču vairāk kā par statusu “aizdomīga persona” šie cilvēki nesaņem.

Šis liek domāt, ka tomēr šādus terora aktus gan ir iespējams novērst. Pēc Francijas teroraktiem teātrī un uz ielām, jau pēc pāris stundām speciālo uzdevumu vienība pārmeklēja simtiem dzīvokļu un māju. Rezultātā tika atrasti vairāki, ar Islāma Valsti saistīti grupējumi, karogi, sarakstes un pat bruņojums. Tad rodas jautājums – ja par šiem cilvēkiem bija zināms jau krietni agrāk, kāpēc nekas netika darīts lietas labā? Kāpēc tad šie dzīvokļi un mājas netika pārmeklēti, pirms vairāki desmiti un pat simtu cilvēku aizgāja bojā?

Jā, teju katru aizdomās turamo policija nevar pārmeklēt un aizturēt, tas tiesa. Bet tāpēc katrā valstī ir izveidota tāda iestāde kā Valsts Drošības dienests, kura pienākumos ir nodrošināt kārtību un mieru konkrētajā teritorijā.

Secinājumi

Visupirms, pateiksimies, ka dzīvojam tādā mierīgā un klusā valstī, kā Latvija. Tajā pat laikā, aizlūgsim un vēlēsim labu Francijas, kā arī Anglijas iedzīvotājiem, šajos grūtajos laikos. Neviens nav pasargāts no nelaimes. Neviens nevar zināt, kad tā no stūra uzglūnēs. Tāpēc arī naivi un muļķīgi būtu domāt, ka drošākā vieta ir mūsu pašu mājas. Nevajag noslēgties un baidīties. Mēs joprojām varam pilnvērtīgi dzīvot un baudīt dzīvi, taču ar vienu nosacījumu – acīm un ausīm ir jābūt nemitīgi vaļā. Jābūt uzmanīgiem un gudriem. Veiksmes…

Franču valoda – daudz kas vairāk par mīlestības valodu

Kuru gan neapbur daiļā un skanīgā franču valoda? Teju katras meitenes sejā parādās smaids, to izdzirdot. Gribētāju ir vairāk kā vajag, kuri vēlas iemācīties šo valodu, taču fakts ir viens – franču valoda ir sarežģīta un ne katram ir lemts to iemācīties.

Cilvēki, kuriem valodas itin raiti padodas, nebūs nekādu problēmu. Tie, kuriem ar valodām ir tā pašvakāk, kursi un franču valodas stundas izmaksās vairākus simtus eiro. Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, par nieka pāris eiro jūs varat iegādāties dažādas valodu aplikācijas, kuras jums palīdzēs apgūt konkrēto valodu, mājas apstākļos.

Lai motivētu jūs tomēr pievērsties franču valodai un kaut nedaudz to apgūt, izlēmām izveidot rakstu ar interesantiem un nezināmiem faktiem par pašu valodu. Cik sena tā ir? Kā tā ir cēlusies? Cik cilvēku pasaulē prot un spēj runāt franču mēlē? Turpiniet lasīt un jūs uzzināsiet…

– Franču valoda ir otra populārākā valoda Eiropā, pēc oficiālā statusa. Taču iemesls, kāpēc Franču valoda ir tik populāra, nav tikai dēļ tās skanīguma. Tāpat kā angļu valoda, arī franču valoda tiek mācīta teju gandrīz katrā pasaules valstī. Kā liecina statistika, katru gadu teju 100 miljonu studentu uzsāk mācības franču valodā, ko nodrošina ap 2.miljoniem pasniedzēju.

– Pilsēta Kinshasa, kura atrodas Kongo Demokrātiskajā Republikā, ir otra lielākā pilsēta pasaulē, kurā tiek lietota franču valoda. Saprotams, ka pirmajā vietā ir Parīze. Topa trešo vietu ieņem Montreāla, bet topa ceturto vietu – Brisele.

– Pateicoties franču valodas skanīgumam un cilvēku simpātijām, mūsdienās arvien vairāk filmas tiek veidotas tieši šajā mēlē. Kā liecina statistika, katru gadu tiek uzņemtas vairāk kā 500 filmas franču valodā. Būtiski būtu pieminēt – arvien lielāks skaits šo filmu pārspēj pat karstākos un slavenākos Holivudas grāvējus.

– Kopš 1945.gada, kad beidzās Otrais pasaules karš, cilvēku skaits, kuri prot runāt franču valodā, ir teju četrkāršojies. Viens no iemesliem ir vecās iekarotās kolonijas, kuras pēc to atbrīvošanas, tomēr paturējušas franču valodu kā savu ikdienas un oficiālo valodu. Valdības pārvalde, izglītība un zinātne bijušajās Francijas kolonijās noris tieši viņu valodā.

– Franču valoda kļūst arvien populārāka biznesa vide. Nu, ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī Apvienoto Nāciju Organizācijā un citās starptautiskās organizācijās, blakus angļu valodai, lieto arī franču valodu. Tāpēc tiem, kuri savu nākotni vēlas saistīt biznesa vidē, īstais laiks būtu domāt par franču valodas apguvi.

Gala vārds

Viens ir skaidrs – franču valoda ir un būs starp populārākajām valodām pasaulē. Un ne tikai tās skanīguma dēļ. Kā redzam, arvien populārāka tā kļūst arī biznesa vidē. Un ne velti ir teiciens “Valoda ir visu zināšanu māte”. Apgūstot valodas, jums paveras pavisam citas iespējas, ne tikai komunikācijai, bet arī darba un biznesa videi.

Karaliskas brokastis Franču gaumē – ātri un viegli

Maizes produkti ir cieņā ne tikai pie mums Latvijā, bet arī daudzviet citur pasaulē. Protams, pagatavošana un sastāvdaļas, kuras tiek izmantotas, gan atšķiras. Tiem, kuri brokastīs mīl baudīt svaigas un karsti ceptas maizītes, šis raksts būs patiešām noderīgs.

Ja arī jums ir apnikušas ierastās siermaizes vai desas maizes, tad sekojošā recepte būs lielisks veids kā atsvaidzināt savu brokastu galdu. Kas ir pats svarīgākais – pagatavošana neaizņem daudz laika un nav jābūt profesionālim virtuvē, lai pagatavotu šo maltīti.

Ja cītīgi sekosiet līdzi katram solim, tad pavisam noteikti kādā no rītiem, ar šīs receptes palīdzību, jūs uzbursiet tipisku Franču brokastu galdu, lai palutinātu sevi vai kādu no saviem tuviniekiem. Tad nu, ķeram pēc papīra, pildspalvas un sāksim!

Nepieciešamais:

  • 2 saldskābmaizes šķēles
  • 8 sparģeļi
  • 2 olas
  • sāls
  • pipari
  • viena ēdamkarote sviesta
  • 4 bekona šķēles

Iesākumā, sagatavo sparģeļus, tos nomazgājot un nogriežot kādu vienu centimetru no tā pamata. Tad laiks sagatavot bekona šķēles. Ja negaršo bekons, ļoti labi derēs arī prošuto šķiņķa šķēlītes. Bekonu vai prošuto sagriež gareniskās šķēlītēs, lai sanāktu aptuveni 8.strēmeles. Tālāk, nogrieztās strēmeles aptin ap sparģeļu kātiņiem un liek cepties aptuveni 10 minūtes.

Nākamais etaps – olas. Nepieciešams izvārīt plaucētas jeb jēlas olas. Kad tas ir izdarīts, jēlo olu iesit tikko uzvārīta ūdenī. Svarīgi – ūdenim nevajadzētu burbuļot. Pirms tvaicēto olu ievietojat katlā, ar kāda virtuves piederuma palīdzību iegriežat ūdeni, lai tajā rastos neliels virpulis. Kāpēc? Tas palīdzēs olai neizplūst pa visu katlu.

Pēdējais solis – maizes šķēlīšu sagatavošana. Cepeškrāsns noderēs lieliski, taču, ja jūsu virtuvē atrodams tikai tosteris – arī tas derēs. Kad maizes šķēlītes ir uzsildītas un nedaudz apgrauzdētas, tās nepieciešams pārziest ar sviestu. Uz vienas maizes šķēles liekam līdz 4 sparģeļiem, kuri jau apcepti un aptīti ar bekonu. Kad tas ir izdarīts, atliek vien uzmanīgi uzlikt plaucētās olas uz katras no maizītēm. Tad, pēc garšas, pārkaisām maizītes ar sāli un pipariem un vu-a-la! Tipiskas un gardas Franču brokastis ir galdā.

Secinājumi

Vairumam cilvēku šķiet, it īpaši vīriešu dzimuma pārstāvjiem, ka ātrākās un vienkāršākās brokastis ir tipiska baltmaize vai rupjmaize, desa, tomāts, gurķis un siers. Protams, tas viss ir gardi, taču pēc ilgāka laika, baudot šādu maltīti, tas var apnikt.

Ir daudz dažādu recepšu, kuru pagatavošanai nebūt nav jābūt profesionālim, kā arī produktu iegādei nav nepieciešami vairāki desmiti eiro. Ja jums patika šis raksts un šķita noderīgs, atstājiet komentāru zemāk. Ja šāda veida raksti iegūs lielāku popularitāti, tad ne tikai centīsimies iedvesmot jūs ar dažādām receptēm no Francijas, bet arī no daudzām citām valstīm.
Lai labi garšo!

Francijas simbols Eifeļa tornis – cik daudz par to zini tu?

Pieminot vārdu “Francija”, visi kā viens, bez izņēmuma, vienu no lietām, kuru iedomājas, ir Eifeļa tornis. Un kā nu ne – šis, pirms 130.gadiem atklātais tornis ir iemantojis ne tikai pašu francūžu sirdis, bet arī tūristu, no visas pasaules. Katrai valstij ir savs simbols, zīmols, un par Franciju var teikt – jā, tas ir Eifeļa tornis.

Un kā nu ne – katru gadu teju 10.miljonu cilvēku apmeklē Eifeļa torni. Viens ir apskatīt un uzņemt skaistus foto pie šīs celtnes, taču otrs, zināt būtiskus faktus par tā tapšanas procesu un nozīmi. Tad nu, lai nedaudz izglītotos un uzzinātu ko jaunu, piedāvājam jums pāris interesantus faktus par Eifeļa torni un tā tapšanas procesu.

Pasaules augstākā celtne

Vai Tu zināji, ka līdz 1930.gadam Eifeļa tornis bija augstākā, mākslīgi radītā celtne pasaulē? Tieši tā! Kad torņa būve tika pabeigta, 1889.gadā, tas gozējās slavas saulītē un iemantoja augstākās celtnes titulu 41.gadu. Kura gan celtne varēja gāzt no troņa, šo Parīzes simbolu? Protams, kuri gan citi, ja ne amerikāņi, un viņu “Chrysler” celtais debesskrāpis Ņujorkā, 1930.gadā.

Garums un svars

Ja jau runājam un pieminam Eifeļa torni, tad būtiski būtu pieminēt tā parametrus. Francijas simbols stiepjas 325.metru augstumā un tā konstrukcija sver aptuveni 10100 tonnas.

Ceļš augšup

Sportiskākie no tūristiem, protams, izmanto kāpnes, lai nokļūtu skatu tornī, no kura iemūžināt elpu aizraujošas bildes, kā ar sevi, tā ar pašu Parīzi. Ja arī jūs būsiet nolēmis neizmantot liftu, bet gan kāpnes, tad derētu zināt, ka, lai nokļūtu Eifeļa torņa augšā, būs nepieciešams veikt 1665.pakāpienus. Taču, ja šis neskan tik vilinoši un tomēr vēlaties izmantot liftu, tad jāpiemin interesants fakts – Eifeļa torņa lifts, gadā vidēji veic 103000 kilometrus. Iespaidīgi, vai ne?

Torņa arhitekts

Ja jums radās jautājums, kā tornis ieguva savu nosaukumu, tad izskaidrojums ir pavisam vienkāršs. Vīrs, vārdā Gustavs Eifelis bija šī torņa ne vien arhitekts, bet arī inženieris.

Torņa pārkrāsošana

Saprotams, ka nepietiek ar to vien, ka uzbūvē celtni. Kādam par to ir arī jārūpējas un jāuztur. Nākamais interesantais fakts gan ir daudz figurējis internetā, taču bieži vien tiek pausta maldīga informācija.

Šo 10100 tonnas smago celtni pārkrāso un renovē ik pēc 7 gadiem. Pārkrāsošanas procesā, lai uzturētu torni vizuāli skaistu, tiek izmantots aptuveni 60 tonnas krāsas.

Apgaismojums

Teju katrs no mums ir redzējis Eifeļa torni naktī. Nav svarīgi vai dzīvē vai bildēs, taču daudzās gaismas un spilgtais apgaismojums izceļ šo Francijas simbolu. Ja jums būtu jāuzmin – cik daudz spuldzīšu izgaismo Eifeļa torni? Kādu skaitli jūs minētu? Tūkstotis? Pieci tūkstoši? Ne viena ne otra atbilde nav tuvu patiesībai.

Tad nu, lai izceltu un izgaismotu Eifeļa torni, katru nakti tiek iedegtas aptuveni 20000 spuldzīšu.

Gala vārds

Pirms dodaties apmeklēt kādu valsti vai vietu, būtu svarīgi zināt vismaz pāris faktus par to. Tas jums ļaus labāk izprast celtnes vai vietas būtību, kā arī aizdomāties par tā būvēšanas procesu. Protams, nav nepieciešams zināt konkrētus gadskaitļus, taču pāris lietām gan ir jābūt jūsu zinību bagāžā, pirms apmeklējot konkrētu vietu.

Vietas, kuras noteikti jāapmeklē, dodoties uz Franciju

Kā jau visiem zināms, Francija, it īpaši tās galvaspilsēta Parīze, ne katram ceļotājam ir pa kabatai. Sākot no dārgām viesnīcām un transporta izdevumiem, visbeidzot ar dārgām maltītēm un apģērbiem. Taču tas nebūt nenozīmē, ka bez naudas Francijā tūristiem nav ko meklēt. Tieši otrādi – ir daudz dažādu pasākumu un vietu, kuras var apmeklēt bez maksas un iegūt neaizmirstamu pieredzi.

Tad nu, lai ilgāk nevilktu garumā, piedāvājam jums rakstu ar vietām, kuras noteikti būtu jāapmeklē, atrodoties Parīzē. Tad nu, sāksim!

Kafija ar kruasāniem

Protams, agra celšanās no rītiem nešķiet tik vilinoša, taču, ja vēlaties sajust patieso francūžu rosības auru, tad rīts ir perfektais laiks, lai dotos agrās brokastīs. Izejot pilsētā, kura tikai vēl atmostas un atkopjas pēc vētrainais nakts dzīves, jūs redzēsiet jaunus un vecus, skraidām ar slotām, cigaretēm un kafijas tasītēm. Kaut kur pa rokai arī būs paķēries kāds kruasāns un šokolādes kēksiņš.

Parīzē, senākajā pilsētas laukumā “Des Vosges” atrodas kāda necila, taču ievērības cienīga kafejnīca, vārdā “Hugo”. Izvēlieties sev gardu kafiju un pāris kruasānus. Ieņemiet labāko galdiņu, ar skatu uz ielu un ļaujieties Parīzes šarmam. Ne velti saka, ka kafijas aromāts un svaigi izcepto kruasānu smarža ir viens no veidiem, kā iepazīt un izdzīvot Francijas kultūru.

St.Martin kanāls

Mazais, taču tūristu iecienītais St.Martin kanāls atrodas netālu no “Gard du Nord” stacijas Parīzē. Kā liecina fotogrāfijas un cilvēku atsauksmes, rudens ir perfektais gadalaiks, kad apskatīt šo kluso kanālu Parīzes sirdī.

Ieteikums, pasauciet draugus, iegādājaties kādu gardu vīnu, sieru un dodieties uz St.Martin kanālu. Paši francūži ir iecienījuši šo vietu un vakarā dodas tur ar saviem draugiem un ģimenēm, lai atpūstos un vienkārši pavadītu laiku.

Tajā pat laikā, apkārt būs dzirdami jauniešu smiekli, ielas muzikanti un arī dažādi dzejnieki, skaitot savus garadarbus. Un nebūt nav nepieciešami vairāki simti eiro, lai izbaudītu Francijas burvību. Vai tā būtu maltīte svaigā gaisā vai grāmatas lasīšana turpat parkā – Parīzē ir ļoti daudz vietu, kuras radītas tieši šādai atpūtai.

Muzeji

Ar muzejiem gan, Francijā, it īpaši Parīzē, ir tā kā ir. Ar to domājot – bez stundām ilgām stāvēšanām rindā neiztikt. Kamēr Francijas valdība risina šo problēmu, kā lielākam cilvēku skaitam dot iespēju apskatīt skaistos un senos muzejus, variet sev apsolīt – vismaz garām Luvras muzejam gan ir jāpaiet. Savā ceļojumā ziedojiet vienu dienu muzeju apmeklēšanai.

Neskaitot Luvras muzeju, Parīzē atrodami arī daudzi citi iespaidīgi muzeji. Katrs no tiem ietur savu tematiku, tāpēc itin viegli pārslēgties no senās mākslas un gleznas baudīšanas, līdz pat erotiskajiem muzejiem un maģijas iepazīšanai.

Secinājumi

Francija, it īpaši Parīze, piedāvā daudz dažādu iespēju. Pat, ja finanses nav tik lielas, ir iespējams iepazīt franču kultūru un apskatīt nozīmīgas un vēsturiskas vietas. Galvenais, ir saplānot savas ceļojuma dienas un izmeklēt izdevīgākos no piedāvājumiem. Nevajadzētu aprobežoties ar domu, ka tikai maksas apskates objekti ir apskates vērti. Tie paši parki, mazās kafejnīcas un muzeju teritorijas – tas viss ir bez maksas un lielisks veids, kā izdzīvot Francijas kultūras burvību.

Cik daudz tu zini par Franciju?

Jo populārāka un skaļāka valsts, jo vairāk stereotipu par to. Arī mūsu mazajai Latvijai, ārzemnieku acīs ir izveidojušies maldīgi, bet arī patiesi stereotipi par to, kādi tad iedzīvotāji un dzīve ir, mūsu mazajā Latvijā.

Neilgi, pirms kāda laika, publicējām nelielu rakstu ar interesantiem un maz zināmie faktiem par Franciju. Tā kā raksts ieguva lielu atsaucību un cilvēkiem tas šķita interesants, jauno un nezināmo faktu dēļ, tad ilgi nedomājot, centāmies uzmeklēt jaunus un vēl nedzirdētus faktus par Franciju un tās iedzīvotājiem.

Cerams, ka arī šie fakti un informācija jums būs šķitīs interesanti un nebūs vēl dzirdēti. Tad nu, sāksim!

Otrais Pasaules karš

Vēstures zinātāji atcerēsies, kā Hitlers ar savu karaspēku iesoļoja Francijas teritorijā, precīzāk – Parīzē. Saprotams, ka pašiem francūžiem tas nebija nekāds pārsteigums, ka Vācu karaspēks tuvojas un pilsētu nepieciešams evakuēt. Protams, ka uzmanības centrā bija Francijas simbols – Eifeļa tornis.

Pametot Parīzes teritoriju, francūži iznīcināja Eifeļa torņa liftus. Kāpēc šāds lēmums? Pirmkārt, francūži baidījās, ka Hitlers vēlēsies iekaroto Parīzi pasludināt par savu un izkārt Nacistu karogus virs Eifeļa torni. Otrkārt, francūži tik ļoti nicināja nacistus un Hitleru, ka vēlējas, lai vācu līderis izmantotu Eifeļa torņa kāpnes nevis liftu, lai nonāktu pašā torņa augšā.

Eifeļa tornim atrodoties fonā, arī ir tapusi slavenā Hitlera bilde, ieejot Parīzē. Tomēr pašā tornī, nacistu līderis, gan nav kāpis.

Kartupeļu aizliegums

Mēs, latvieši, bez kartupeļiem nevarētu iztēloties savas maltītes, vai ne? Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc ārzemnieki latviešus uzskata par kartupeļu nāciju. Tiek uzskatīts, ka Latvijā kartupeļi tiek ēsti kā brokastīs un pusdienās, tā arī vakariņās. Sava taisnība tajā ir, taču mēs ļoti labi zinām, cik neveselīgi un apnicīgi būtu ēst vienu un to pašu ēdienu.

Runājot par francūžiem, laika posmā no 1748.gada līdz 1775.gadam Francijā kartupeļi bija atzīti par nelegālu un aizliegtu produktu. Iemesls šādam lēmumam bija pavisam vienkāršs – Francijas parlaments uzskatīja, ka tieši ar caur kartupeļiem izplatās tik nepatīkamā slimība lepra, kas bija pārņēmusi teju visu Francijas teritoriju.

Aizliegums valkāt bikses

Parīze, tāpat kā Milāna, asociējas ar stilu un modi. Tad nu, interesants un maz zināms fakts ir tāds, ka teju 200 gadus, sievietēm Parīzē bija aizliegts valkāt bikses, atrodoties uz ielas. Protams, tas bija katra paša ziņā, kas tiek valkāts mājās, taču uz ielas, nevarēja sastapt nevienu sievieti ar biksēm.

Medaļas kuplajām un gādīgajām ģimenēm

Vēl joprojām, arī mūsdienās, Francijas valdība kuplām un gādīgām ģimenēm pasniedz speciālas medaļas. Kā jau visiem ir zināms, Francijā dzīvo ļoti daudz ārzemnieku un pašu francūžu katru gadu paliek arvien mazāk un mazāk. Tādēļ, respektējot un cienot ģimenes ar senām saknēm, Francijas valdība katru gadu godā un apdāvina ģimenes, kurās ir vairāk par 5 bērniem.

Gala vārds

Ceram, ka arī šie fakti par Franciju jums bija nedzirdēti arī jūs uzzinājāt ko jaunu. Francija pavisam noteikti ir valsts, kuru apmeklēt vismaz vienu reizi savā mūžā. Naudas ziņā, ne katrs var atļauties dārgās viesnīcas un lidojumus, taču muzeji, apskates objekti un pati kultūra, kas valda ielās – tas viss ir tā vērts.